|
Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts (LU MII) kā zinātniskais institūts lietišķās matemātikas jomā dibināts 1959. gadā ar nosaukumu Skaitļošanas Centrs (SC). 1990. gadā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu SC tika pārdēvēts par Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu. Sākoties Latvijas Republikas neatkarības gadiem, tika veikta reorganizācija un institūts pārveidots par valsts zinātniskās iestādes bezpeļņas uzņēmumu, bet kopš 2006. gada institūtam bija Latvijas Universitātes aģentūras statuss. 2015. gada 24.novembrī Ministru Kabinets apstiprināja LU MII pārveidi par LU pārraudzībā esošu zinātnisku institūtu - atvasinātu publisku personu. Institūta pastāvēšanas vēsturē direktori mainījušies astoņas reizes:
Kopš 2016. gada 28. jūnija LU MII izveidoti divi jauni amati. Attīstības direktora amata pienākumus pilda Rihards Balodis-Bolužs. Zinātnes direktora amata pienākumus pilda Kārlis Čerāns. Sākotnēji SC struktūru veidoja tā zinātniskās pētniecības un tehniskās darbības virzieniem atbilstošas daļas. Institūta darbības iecerētais un visumā konsekventi realizētais pamatprincips bija modernās elektroniskās tehnikas izmantošana Latvijā, šiem nolūkiem izstrādājot, aprobējot un lietojot nepieciešamos algoritmus un programmas. Tas vairumā gadījumu prasīja gan rūpīgus iepriekšējus zinātniskus pētījumus daudzās lietišķās un arī tīri teorētiskās matemātikas nozarēs, gan arī radikālu programmu sagatavošanas procesa paātrināšanu un racionalizāciju. Tāpēc institūta ikdienas darbs jau pašā sākumā ieguva izteiktu zinātniskās pētniecības raksturu, bet tā rezultāti – arvien biežāk fundamentālu nozīmi vairākās matemātikas nozarēs un 80. gadu sākumā – arī datorzinātņu laukā. Institūta zinātniskā pētniecības darba tehnisko bāzi arvien veidojuši institūtā uzstādītie, kvalitatīvi tehniski apkoptie un efektīvi izmantotie datori, kuru parks materiālo iespēju un pieejamā piedāvājuma robežās tika laikus un mērķtiecīgi papildināts un atjaunots, tādēļ institūtam izdevās operatīvi sekot pasaules progresam datoru izmantošanas tehnoloģijās. Lielgabarīta datoru (statņu datoru) kopjauda 80. gadu vidū pārsniedza 1,5 milj. operāciju sekundē, bet to apkalpes un apkopes personāls – 100 cilvēku. Visi datori tika apgādāti ar videotermināļiem (displejiem), kuru ekspluatāciju uzsāka 1979. gadā – sākotnēji tie tika izvietoti speciālās zālēs, bet kopš 1987. gada – arvien plašāk arī atsevišķās darba vietās. Taču pat šādas maksimālās ērtības un ekspluatācijas efektivitāte nepalīdzēja minētajiem statņu datoriem pret jau 70. gadu vidū uzsākto personālo datoru (PD) uzvaras gājienu. Institūtam jau 1985. gadā izdevās iegādāties Anglijā ražotu PD komplektu (klasi). Statņu datoru ekspluatācija strauji apsīka 80. gadu beigās. 1992. gada beigās LU MII īpašumā bija 130 pasaules standartiem un izplatītākajiem tipiem atbilstošu personālo datoru. 21. gadsimta sākums noteicis informātikas un otras iepriekšējā gadsimta svarīgākās lietišķās nozares – telekomunikācijas – ciešu saplūšanu, par pamatu abām ņemot digitālās informācijas apstrādes principus, metodes, algoritmus un citus teorētiskos pētījumus. 1990. gadā institūts pieslēdzās starptautiskajam datoru elektroniskā pasta („e-mail”) sakaru tīklam. 1992. gadā tika izveidota akadēmisko datortīklu laboratorija ar nosaukumu „LATNET”. Par godu laboratorijas pastāvēšanas 15 gadu jubilejai, 2007. gadā tā tika pārdēvēta par „SigmaNet”. Šī akadēmisko tīklu laboratorija pirmā sāka sniegt interneta pakalpojumus Latvijā. Zinātniskās pētniecības darbi matemātikas virzienos aizsākti jau 60. gadu sākumā. Ilgu laiku bija dominējošie gan tēmu skaita, gan finansējuma ziņā. Tikai 1989. gadā pārsvaru sāka gūt datorikas virziens, kurā iepriekšējos gados veiktie darbi bija plaši pazīstami Latvijā un sakarā ar intensīvajiem kontaktiem – arī rietumvalstīs. Visu pētniecības kolektīvu pārstāvji regulāri, ik gadu, ir piedalījušies un piedalās saviem darbības virzieniem veltītajās zinātniskajās konferencēs – gan vietējās, gan starptautiskās. Sākot ar 1989. gadu, institūtu apmeklējuši un tajā lekcijas lasījuši ievērojami, pasaulē pazīstami zinātnieki. Institūts ir aktīvi piedalījies LU mācību procesā – gan sniedzot topošajiem speciālistiem kvalifikāciju datoru izmantošanā, gan arī nodrošinot papildu darbaspēku un jaunu kadru pieplūdumu savai augošajai zinātniskās pētniecības darbībai. Līdztekus ilggadēju docētāju – augsti kvalificētu speciālistu – lasītajiem vispārējiem pamatkursiem daudzi darbinieki lasījuši un lasa ar saviem tiešajiem pētījumiem saistītus, regulāri papildinātus speciālkursus nākamo absolventu specializācijai Latvijā veiktajos darbos, sagatavoti arī metodiski palīglīdzekļi atsevišķiem kursiem vai tēmām. Gan institūts kopumā, gan arī daudzi tā darbinieki regulāri snieguši metodisku un pedagoģisku palīdzību Latvijas skolām matemātikas, skaitļošanas tehnikas un informātikas pamatu apguvē. |