Pārskata periodā pirmās aktivitātes ietvaros turpināta gaistošo savienojumu (tvana gāzes, ūdeņraža) degšanas procesu dinamikas modelēšana (lietojot ANSYS), pētot hidrodinamiskos faktorus, kas ietekmē degšanas zonas veidošanos. Konkrēti aplūkots, kā degšanas zonu ietekmē virpuļplūsmas, kas rodas sekundārā gaisa pievades rezultātā.
Sākta salmu un kūdras maisījumu matemātiskā modelēšana, izvērtējot gaistošo savienojumu koncentrāciju izmaiņu ietekmi uz degšanas procesu. Parādīts, ka maisījuma termiskā sadalīšanās un gaistošo savienojumu veidošanās notiek visstraujāk, ja salmu koncentrācija maisījumā ir ap 10...20%. Sagatavots un iesniegts raksts “Experimental study and mathematical modelling of straw co-firing with peat” (žurnāls Chemical Engineering Transactions).
Analoģiskas studijas uzsāktas arī salmu-ogles maisījumiem.
Otrās aktivitātes ietvaros veikta elektriskā lauka un liesmas mijiedarbības procesu matemātiskā modelēšana, ja degšanas zonā ievietots elektrods ar negatīvu potenciālu. Demonstrēta degšanas zonas sašaurināšanās un pagarināšanās un papildus virpuļu veidošanās ap degšanas zonu.
Informācija ievietota 29.12.2017.