Pārskata periodā izstrādāti matemātiski modeļi, kas apraksta konvektīvu gāzu maisījuma plūsmu, kurā notiek eksotermas ķīmiskas reakcijas. Gāzu maisījuma sastāvs tiek iegūts vai nu tieši no mērījumiem, kas veikti LU Fizikas institūta laboratorijā, vai arī no biomasas gazifikācijas modeļiem. Biomasas granulu, salmu, koksnes, kūdras, ogļu termiskās sadalīšanās laikā tiek iegūtas degošas gāzes, galvenokārt ūdeņradis un tvana gāze; termiskā sadalīšanās tiek ierosināta, lietojot propāna liesmu. Projekta pirmās darbības ietvaros tika izveidota virkne modeļu, kas apraksta dažādus literatūrā atrodamus liesmā notiekošo ķīmisko reakciju kinētikas scenārijus. Lai precizētu dažu reakcijas kinētikas konstanšu vērtības, tiek lietots M. Marinaki izstrādātais algoritms, kas izmanto fizikālo mērījumu rezultātus un optimizācijas metodes. Optimizācijas algoritms ticis uzlabots, lietojot datu dimensijas redukcijas tehnikas. Skaitliskie eksperimenti veikti dažādiem koksnes un salmu, kā arī biomasas granulu, salmu un propāna maisījumiem, rezultāti salīdzināti ar eksperimentu datiem. Rezultāti prezentēti divos 12. Latvijas Matemātikas konferences referātos, tāpat sagatavots ziņojums konferencei Engineering for Rural Development Jelgavā un starptautiskajam CHISA kongresam Prāgā.
Projekta otrās darbības pirmā apakšpunkta ietvaros apskatīti salmu un ogles maisījumu, kā arī salmu un siena maisījumu degšanas procesi, ja caur liesmu plūst elektriskā strāva, ko rada potenciāla starpība starp liesmas centrā ievietotu elektrodu un aparāta korpusu (otru elektrodu). Īpašu interesi izraisa tādu parametru kā maksimālās temperatūras vai sadegšanas produkta – ogļskābās gāzes ražošanas ātrums atkarībā no plūstošās stravas stipruma un biomasas sastāva. Iegūtie rezultāti tiks prezentēti starptautiskajā konferencē Engineering for Rural Development un starptautiskajā kongresā CHISA.
Uzsākts darbs pie projekta 2.2. darbības, kuras mērķis ir viedās tehnoloģijas izstrāde granulētu salmu un cieto kurināmo kombinēto gazifikācijas, degšanas un siltuma ražošanas procesu izveidei ar šo procesu elektrodinamisko vadību. Paketē ANSYS veikta reālistiska izstrādājamās tehnoloģiskās iekārtas prototipa ģeometrijas modelēšana un veiktas pirmās simulācijas, izmantojot to. Rezultāti prezentēti Latvijas Matemātikas konferences ziņojumā.
Informācija ievietota 29.03.2018.